Alkoholisms: 4 stadijas un pirmās pazīmes

Alkoholisms jeb alkohola atkarība ir hroniska slimība, kurā cilvēks zaudē kontroli pār alkohola lietošanu un turpina dzert, lai gan redz, ka tas kaitē veselībai, attiecībām vai darbam. Medicīnā to sauc par alkohola atkarības sindromu. Tas nav rakstura vājums vai gribasspēka trūkums: alkohols pakāpeniski maina smadzeņu atalgojuma sistēmu, un tieksme pēc tā kļūst stiprāka par cilvēka nodomiem.

Kas ir alkoholisms

Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā (SSK-10) alkohola atkarību nosaka, ja pēdējā gada laikā ir bijušas vismaz trīs no šīm sešām pazīmēm:

spēcīga vēlme vai iekšējs spiediens iedzert;
grūtības kontrolēt, kad sākt, kad beigt un cik daudz dzert;
abstinences simptomi, pārtraucot vai samazinot dzeršanu, vai dzeršana, lai tos mazinātu;
tolerance: lai sajustu to pašu efektu, vajag arvien vairāk;
citas intereses un pienākumi atkāpjas, arvien vairāk laika aiziet dzeršanai un atgūšanās;
dzeršana turpinās, lai gan kaitējums jau ir acīmredzams.

Alkoholisma pazīmes ikdienā

Kritēriji palīdz ārstam, bet ikdienā alkoholisms parasti izskatās daudz nevainīgāk. Biežākās pazīmes, ko pamana pats cilvēks vai tuvinieki:

dienu plāno ap iespēju iedzert un nepacietīgi gaida vakaru vai nedēļas nogali;
"tikai viena glāze" regulāri pārvēršas pudelē;
dzer vienatnē, slēpj pudeles vai melo par izdzerto daudzumu;
no rīta sola sev "vairs nekad", bet vakarā atkal dzer;
neatceras daļu vakara jeb "filma pārtrūkst";
dzer, lai atslābtu, aizmigtu vai tiktu galā ar stresu, un bez alkohola ir grūti atpūsties;
aizvainojas vai kļūst agresīvs, kad kāds runā par viņa dzeršanu.

Daudzi cilvēki ar alkohola atkarību strādā, rūpējas par ģimeni un no malas izskatās veiksmīgi. Par šo formu vairāk rakstā par funkcionālo alkoholismu. Ja pazīmēs atpazīsti sevi, pārbaudi sevi ar alkohola atkarības testu.

Kāpēc alkoholismu ir tik grūti pamanīt

Alkoholisms ir viltīga slimība. Atšķirībā no daudzām citām slimībām tā simptomi parādās lēni un ir viegli izskaidrojami ar stresu, nogurumu vai "sliktu dienu". No pirmās stadijas līdz hroniskai atkarībai var paiet daudzi gadi, bieži pat 10-20, un visu šo laiku cilvēks var dzīvot pārliecībā, ka viss ir kārtībā.

Darbs, ģimene un ikdiena šķietami rit kā parasti. Cilvēks laiku pa laikam atturas vai samazina devas un tā pierāda sev, ka kontrole ir. Taču tieksme nekur nepazūd. Tieši šī lēnā gaita ir galvenais iemesls, kāpēc palīdzību bieži meklē tikai tad, kad slimība jau ir smaga. Sabiedrības normas to vēl vairāk apslēpj, par to vairāk rakstā par moderno alkohola atkarību.

Alkoholisma 4 stadijas

1. stadija: sākumstadija jeb pielāgošanās fāze

Šī stadija sākas nemanāmi. Alkohols palīdz atslābt, mazināt stresu un justies brīvāk sabiedrībā. Tas vēl netiek uztverts kā problēma, un šķiet, ka lietošana ir kontrolējama. Tomēr jau tagad parādās pirmās brīdinājuma zīmes:

Tolerance pieaug. Lai sajustu to pašu atslābumu, vienas glāzes vairs nepietiek.
Parādās attaisnojumi. "Bija gara diena", "man vajag atslābt", "visi taču dzer".
Dzeršana nedēļas nogalēs. Alkohols ir tikai brīvdienās vai īpašos gadījumos, un tas rada kontroles ilūziju.
Alkohols kļūst par atpūtas veidu. Bez glāzes vakars vai svētki šķiet nepilnīgi.

Šajā stadijā cilvēks atkarību parasti noliedz. Tieši tāpēc tas ir labākais brīdis rīkoties: jo agrāk, jo vieglāk apturēt slimības attīstību.

2. stadija: problēmu fāze

Dzeršana kļūst regulāra un intensīvāka, un alkohols ieņem arvien lielāku vietu dzīvē. Parādās pirmās nopietnās sekas:

Kontrole mazinās. Plānoto vienu glāzi grūti apturēt, un vakars beidzas ar daudz lielāku daudzumu.
Atmiņas zudumi. No rīta cilvēks neatceras daļu vakara.
Smagākas paģiras. Galvassāpes, slikta dūša, roku trīce, trauksme un kauns nākamajā rītā.
Slēpšana un melošana. Pudeles tiek slēptas, izdzertais daudzums tiek mazināts.
Problēmas darbā. Kavējumi, neizpildīti pienākumi, sliktāka koncentrēšanās.
Konflikti ģimenē. Strīdi par dzeršanu kļūst regulāri.
Vainas sajūta. Pēc dzeršanas nāk kauns un solījumi sev, kas neizdodas.

Šajā stadijā daudzi sāk dzert arī darba dienu vakaros, "lai atslābtu". Kā tas izskatās no iekšpuses, stāsta Ilva Iedvesmas sarunā: no "tikai piektdienām" līdz divarpus pudelēm vīna katru vakaru.

3. stadija: hroniskā atkarība

Atkarība ir nostabilizējusies, un alkohols ir kļuvis par dzīves centru. Šajā stadijā sākas fiziskā atkarība: organisms ir pielāgojies alkoholam un bez tā sāk protestēt.

Fiziskā atkarība. Bez alkohola parādās abstinences simptomi, un cilvēks dzer, lai tos mazinātu. Rīta "atdzeršanās" ir tipiska šīs stadijas pazīme.
Psiholoģiskā atkarība. Neatvairāma tieksme, trauksme un nomāktība bez alkohola.
Plosti. Vairāku dienu dzeršanas periodi, pēc kuriem seko smaga atiešana.
Veselības problēmas. Aknu bojājumi, pankreatīts, paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma un miega traucējumi.
Personības izmaiņas. Aizkaitināmība, agresija, apātija, nomāktība, atbildības zudums.
Apburtais loks. Cilvēks dzer, lai mazinātu paģiras, kas nākamajā dienā ir vēl smagākas.

4. stadija: smagas sekas un degradācija

Šī ir alkoholisma pēdējā stadija. Ilgstošā alkohola ietekme jau ir smagi bojājusi organismu un psihi:

Orgānu bojājumi. Aknu ciroze, hronisks pankreatīts, sirds muskuļa bojājumi.
Smadzeņu bojājumi. Atmiņas un domāšanas traucējumi, līdz pat demencei.
Tolerances kritums. Organisms vairs nespēj pārstrādāt alkoholu, un piedzeršanās iestājas no mazākām devām nekā agrāk.
Sociālā izolācija. Zaudēts darbs, ģimene, draugi, bieži arī mājas.

Arī šajā stadijā dzeršanas pārtraukšana nav bezjēdzīga. Daļa bojājumu ir neatgriezeniski, taču atturība aptur to progresēšanu, pagarina dzīvi un būtiski uzlabo tās kvalitāti.

Abstinence, delīrijs un alkohola psihoze

Abstinences sindroms jeb "lomkas"

Abstinences sindroms sākas dažu stundu līdz dienas laikā pēc pēdējās devas. Tipiski simptomi ir roku trīce, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, slikta dūša, bezmiegs, trauksme un aizkaitināmība. Vieglākos gadījumos tie mazinās dažu dienu laikā.

Svarīgi: pēc ilgstošas, smagas dzeršanas vai garā plostā pārtraukt lietot vienam pašam uz savu roku var būt bīstami. Ja atiešana iepriekš ir bijusi smaga, ir bijuši krampji vai halucinācijas, nepārtrauc vienatnē: pasaki par savu lēmumu cilvēkam, kas var palīdzēt. Bieži vajadzīga medicīniska detoksikācija.

Alkohola delīrijs jeb baltais drudzis

Alkohola delīrijs (delirium tremens) ir smagākā abstinences forma. Tas parasti sākas 2-4 dienas pēc dzeršanas pārtraukšanas, retāk pat 7-10 dienas vēlāk. Pazīmes: apjukums, dezorientācija laikā un vietā, redzes halucinācijas, stipra trīce, svīšana, drudzis, ātra sirdsdarbība, krampji.

Tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Ja tuviniekam pēc dzeršanas pārtraukšanas parādās apjukums, halucinācijas vai krampji, nekavējoties zvani 113.

Alkohola psihoze

Ilgstošas atkarības gadījumā var attīstīties arī citi psihotiski traucējumi: alkohola halucinoze, kad cilvēks skaidrā apziņā dzird balsis, vai greizsirdības murgi, kad viņš ir nesatricināmi pārliecināts par partnera neuzticību. Arī šiem stāvokļiem vajag atsevišķu uzmanību un atbalstu.

Alkoholisms sievietēm attīstās ātrāk

Sievietēm tās pašas alkohola devas rada lielāku alkohola koncentrāciju asinīs, tāpēc atkarība un tās sekas veselībai parasti attīstās ātrāk nekā vīriešiem. Turklāt sievietes dzeršanu biežāk slēpj un palīdzību meklē vēlāk. Par to, kā alkohols ietekmē hormonus, izskatu un veselību, lasi rakstā par alkohola ietekmi uz sievieti. Sievietēm Gunita vada 2 mēnešu programmu "60 savādākas dienas".

Alkoholisms un psihe

Alkohols bieži sākas kā "zāles" pret stresu, trauksmi vai nomāktību, bet ilgtermiņā tos pastiprina. Daudziem cilvēkiem ar alkohola atkarību vienlaikus ir trauksme vai depresija, un, kamēr cilvēks turpina dzert, to uzveikšana ir grūta. Vairāk par to lasi rakstā par trauksmi un alkoholu un lapā par depresiju.

Kad meklēt palīdzību

Jo agrāk, jo labāk, un "zemākais punkts" nav jāgaida. Ja pazīmēs atpazīsti sevi vai tuvinieku:

Pārbaudi sevi ar alkohola atkarības testu.
Ja ir fiziska atkarība (rīta trīce, dzeršana, lai mazinātu abstinenci), nepārtrauc vienatnē: vispirms pasaki par savu lēmumu speciālistam vai tuvam cilvēkam.
Piesakies konsultācijai pie atkarību speciālista. Kā notiek alkoholisma uzveikšana ar psihoterapiju, lasi atsevišķi. Praktiskus soļus meklē rakstā par kā atmest dzeršanu soli pa solim.

Ja dzer tuvinieks, palīdzība vajadzīga arī tev. Kāpēc cilvēkam, kurš problēmu vēl noliedz, ir grūti palīdzēt, lasi šajā rakstā, bet par terapiju tuviniekiem lapā par līdzatkarību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai alkoholismu var izārstēt?
Alkoholisms ir hroniska slimība, tāpēc runā par remisiju, nevis par pilnīgu izveseļošanos. Cilvēkam ar izveidojušos atkarību drošākais ceļš ir pilnīga atturība, un laimīga, pilnvērtīga dzīve bez alkohola ir iespējama.

Cik ilgā laikā attīstās alkoholisms?
Parasti gadu gaitā, bieži 10-20 gados, taču ātrums ir individuāls. Sievietēm un tiem, kas sākuši dzert jaunībā, tas mēdz notikt ātrāk.

Kā atšķirt alkoholismu no vienkārši daudz dzeršanas?
Galvenā atšķirība ir kontrole. Ja apņemšanās nedzert regulāri neizdodas, ja dzeršana turpinās, lai gan tai ir sekas, vai ja bez alkohola parādās tieksme vai nemiers, tā ir brīdinājuma zīme. Drošas alkohola devas nav, un vienīgais pilnīgi drošais ceļš ir nedzert vispār.

Vai alkoholisms ir iedzimts?
Iedzimtībai ir liela loma: pētījumos tā izskaidro apmēram 50-60% no riska, pārējo nosaka vide un paradumi. Ja vecākiem ir bijusi atkarība, risks ir lielāks, bet tas nav liktenis.

Cik ilgi ilgst alkohola delīrijs?
Parasti dažas dienas, bet tas ir neatliekams stāvoklis, kam vajadzīga palīdzība slimnīcā. Neatstāj cilvēku vienu un zvani 113.

Raksts ir informatīvs un neaizstāj individuālu palīdzību.

Alkoholisms: pazīmes un 4 stadijas