Gunita Gudone: Kamēr cilvēks ir noliegšanas fāzē, viņam ir ļoti sarežģīti palīdzēt!

Diemžēl, kamēr cilvēks pats nav pieņēmis lēmumu un sapratis, ka viņam ir jāārstējas, palīdzēt ir praktiski neiespējami. Lai cik ļoti tuvinieki censtos, ja atkarīgais neredz problēmu vai atsakās no palīdzības, jebkura ārējā iejaukšanās bieži vien saskaras ar milzīgu pretestību. Tomēr tas nenozīmē, ka nav nekādas cerības. Pat tad, ja šobrīd šķiet, ka atveseļošanās nav iespējama, ir veidi, kā veicināt šo iekšējo lēmumu un pakāpeniski mazināt noliegumu. Bet vai tiešām atkarīgais nolieguma plīvurā ir tik nepieejams palīdzībai? Apskatīsim šo tēmu dziļāk, izpētot nolieguma dabu, tā ietekmi uz atkarības ārstēšanu un efektīvas pieejas, kā pārvarēt šo šķērsli

Publicēts 04/07/2025

Kas ir noliegums un kāpēc tas rodas?

Noliegums ir viens no spēcīgākajiem un sarežģītākajiem psihes aizsardzības mehānismiem, ko cilvēka psihe izmanto, lai pasargātu sevi no sāpīgām, nepatīkamām vai biedējošām realitātēm. Alkohola atkarības gadījumā noliegums ir gandrīz neizbēgama parādība. Tas var izpausties dažādi, un bieži vien tas ir tik dziļi iesakņojies, ka pats atkarīgais nespēj to atpazīt.

Biežākās nolieguma izpausmes:

Minimizēšana: "Es jau nedzeru tik daudz," "Es dzeru tikai nedēļas nogalēs," "Man nav problēmu, es varu pārtraukt, kad vien gribu." Šī ir klasiska nolieguma forma, kurā atkarīgais samazina savu patēriņu vai tā ietekmi.
Vainas novešana uz citiem: "Es dzeru tāpēc, ka man ir slikts darbs," "Mana sieva mani tracina," "Ja viņi mani saprastu, es nedzertu." Šeit atkarīgais meklē ārējus iemeslus savai rīcībai, izvairoties no personīgās atbildības.
Vienkārši ignorēšana: Nespēja vai nevēlēšanās atzīt, ka vispār pastāv problēma. Cilvēks var aktīvi izvairīties no sarunām par savu dzeršanu, mainīt tēmu vai kļūt agresīvs.
Racionalizācija: Meklē loģiskus (bet nepatiesus) iemeslus savai dzeršanai, piemēram, "Man vajag iedzert, lai varētu gulēt," vai "Es dzeru, lai nomierinātos pēc stresa pilnas dienas."
Salīdzināšana ar "sliktākiem" gadījumiem: "Es jau nedzeru tik daudz kā Jānis, viņš ir īsts alkoholists." Šī taktika palīdz justies labākam un noliedz savu problēmu.

Noliegums rodas, jo atzīt alkohola atkarību nozīmētu saskarties ar milzīgu emocionālo un sociālo slogu. Tas ietver kaunu, vainas sajūtu, bailes no sprieduma, bailes zaudēt kontroli, bailes no atkarības stāvokļa, bailes no atveseļošanās procesa smaguma, kā arī iespējamām negatīvām sekām (darba zaudēšana, attiecību sabrukums, finansiālas grūtības, veselības pasliktināšanās). Noliegums ir kā mēģinājums pasargāt sevi no šīm nepatīkamajām un biedējošajām emocijām. Tā ir sava veida "drošības zona", lai gan patiesībā tā ir bīstama ilūzija.

Vai noliegums patiešām nozīmē bezpalīdzību atkarības ārstēšanā?

Lai gan noliegums var padarīt palīdzības sniegšanu sarežģītāku un atkarības ārstēšanu ilgstošāku, tas nenozīmē, ka nav nekādu iespēju. Svarīgi ir saprast, ka noliegums nav nemainīgs stāvoklis – tas ir dinamisks, un tas var mazināties un mainīties ar laiku, pareizu pieeju un atbilstošu atbalstu.

Lūk, kāpēc noliegums nav absolūts šķērslis atveseļošanai:

Noliegumam ir dažādas pakāpes un veidi: Reti kurš ir pilnīgā, absolūtā noliegumā. Bieži vien cilvēks dziļi sevī apzinās problēmu, vai vismaz jūt diskomfortu un sekas, bet nespēj to atzīt citiem vai pat pats sev. Šī iekšējā pretruna ir potenciālais dzinējspēks pārmaiņām.
Ietekme no ārpuses ir kritiska: Krīzes situācijas, ko bieži vien izraisa alkoholisms (veselības problēmas, avārijas, aresti, darba zaudēšana, attiecību pārtraukšana, finansiāls bankrots), var kalpot kā "pamodinātājs". Šie notikumi izsit atkarīgo no viņa komforta zonas un liek saskarties ar reālajām sekām. Tuvinieku un draugu mīlestība, konsekvents atbalsts un, galvenais, skaidru robežu noteikšana, kā arī profesionāļu iejaukšanās var palīdzēt mazināt noliegumu.
Sēklu sēšana un motivācijas intervija: Pat tad, ja cilvēks šobrīd atrodas noliegumā, katra saruna, katra informācijas kripata par atkarību un tās sekām, katrs atbalsta piedāvājums var būt kā sēkla, kas agrāk vai vēlāk uzdīgs un liks aizdomāties. Speciālisti izmanto tādas metodes kā motivācijas intervija, kas palīdz atkarīgajam pašam nonākt pie secinājuma par nepieciešamību mainīties, nevis uzspiež šo ideju no ārpuses. Šī pieeja ir ļoti efektīva atkarības ārstēšanā.
Atkarības ietekme uz smadzenēm: Svarīgi ir saprast, ka atkarība ir sarežģīta garīga un fiziska slimība. Alkohols ietekmē smadzeņu ķīmiju, mainot domāšanas procesus un lēmumu pieņemšanas spējas. Tāpēc noliegums var būt ne tikai psiholoģisks, bet arī bioloģisks faktors, kas apgrūtina objektīvu realitātes uztveri. Atkarības ārstēšanai jāņem vērā šie aspekti.

Ko darīt, ja tuvinieks ir noliegumā? Efektīvas pieejas atkarības ārstēšanas atbalstam.

Ja jūsu tuvinieks cīnās ar alkohola atkarību un atrodas nolieguma fāzē, ir svarīgi nepadoties. Jūsu rīcība var būt izšķiroša. Tomēr ir būtiski rīkoties gudri un stratēģiski, lai nevis pastiprinātu noliegumu, bet gan veicinātu atvērtību.

Lūk, dažas stratēģijas un padomi:

Izvairieties no sprediķošanas, nosodīšanas un moralizēšanas: Tas bieži vien tikai pastiprina noliegumu un liek atkarīgajam aizstāvēties. Mērķis nav viņu vainot, bet palīdzēt.
Runājiet par konkrētām sekām un savām sajūtām: Tā vietā, lai teiktu "Tu pārāk daudz dzer un esi alkoholiķis," kas izraisīs pretestību, sakiet: "Esmu noraizējies par tavu veselību, jo tu katru rītu klepo un slikti izskaties," vai "Man ir sāpīgi redzēt, ka tu nepildi savus solījumus, jo tas ietekmē mūsu attiecības." Koncentrējieties uz lietošanas negatīvajām sekām, nevis uz pašu lietošanu.
Uzturiet stingras un konsekventas robežas: Nerisiniet atkarīgā radinieka lietošanas negatīvās sekas. Nemaksājiet viņa parādus, neatvainojieties par viņa uzvedību, nedariet viņa darbu, ko viņš nav spējīgs paveikt alkhola lietošanas dēļ. Ļaujiet viņam saskarties ar savu izvēļu dabiskajām sekām. Tas ir sāpīgi, bet nepieciešami, lai viņš redzētu savas atkarības patieso ietekmi.
Meklējiet profesionālu palīdzību sev un tuviniekiem: Psihoterapeits, atbalsta grupa vai konsultants atkarības ārstēšanā var palīdzēt jums tikt galā ar savām emocijām, izdegšanu un sniegt padomus, kā rīkoties. Jūsu pašu labklājība ir svarīga.
Nebaidieties no "iejaukšanās": Profesionāļa vadībā plānota saruna ar atkarīgo, kurā tuvinieki izklāsta savas bažas un ietekmi, ko alkoholisms atstājis uz viņu dzīvi, var būt ļoti efektīva. Šis process ir rūpīgi jāplāno, lai tas būtu konstruktīvs un nevis destruktīvs.
Piedāvājiet risinājumus un informāciju: Kad atkarīgais sāk izrādīt jebkādas šaubas vai atvērtību, esiet gatavi piedāvāt konkrētu palīdzību – informāciju par atkarības ārstēšanas centriem, atbalsta grupām (AA – Anonīmie Alkoholiķi), konsultantiem.
Atcerieties, ka atveseļošanās ir maratons, nevis sprints: Reizēm ir nepieciešams ilgs laiks, daudz pacietības un bieži vien vairāki mēģinājumi, lai noliegums mazinātos un cilvēks būtu gatavs pieņemt palīdzību. Saglabājiet cerību, bet arī aizsargājiet sevi.

Lai gan noliegums ir spēcīgs šķērslis ceļā uz atveseļošanos no alkohola atkarības, tas nav nepārvarams. Ar pareizu pieeju, kas balstās uz mīlestību, stingrību, robežām un profesionālu atbalstu, ir iespējams palīdzēt cilvēkam izkļūt no nolieguma un sākt ceļu pretim veselīgākai, brīvai no atkarības dzīvei. Alkoholisms ir slimība, ko var ārstēt, un atkarības ārstēšana ir iespējama, ja ir vēlme un atbalsts. Atcerieties, ka cerība ir vienmēr!