Veģetatīvā distonija: simptomi, cēloņi un uzveikšana

Kas ir veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir autonomās nervu sistēmas darbības traucējums. Autonomā nervu sistēma vada to, ko mēs neizvēlamies apzināti: sirdsdarbību, elpošanu, asinsspiedienu, gremošanu, svīšanu un ķermeņa temperatūru. Kad tā ilgstoši strādā trauksmes režīmā, šīs funkcijas sāk darboties nevienmērīgi, un rodas simptomi, kuriem izmeklējumos neatrod fizisku cēloni.

Latvijā šo stāvokli sauc par veģetatīvo distoniju vai veģetovaskulāro distoniju. Starptautiskajos klasifikatoros tāda atsevišķa diagnoze nepastāv, un to pašu simptomu kopumu apraksta ar citiem nosaukumiem, piemēram, somatoforma veģetatīvā disfunkcija vai trauksme ar ķermeniskiem simptomiem. Nosaukums maina maz. Svarīgi ir tas, ka simptomi ir īsti un ka tos var mazināt.

Veģetatīvās distonijas simptomi

Simptomu ir daudz, un tie mainās. Viens cilvēks jūt galvenokārt sirdi, otrs kuņģi, trešais elpu. Biežākie ir šādi.

• Sirds un asinsrite: sirdsklauves, sajūta, ka sirds izlaiž sitienus, spiediens vai duroša sajūta krūtīs, asinsspiediena svārstības, aukstas rokas un kājas.
• Elpošana: elpas trūkums, sajūta, ka nevar ieelpot līdz galam, biežas dziļas nopūtas.
• Kakls un rīkle: kamols kaklā, sajūta, ka kaut kas žņaudz vai traucē norīt.
• Gremošana: slikta dūša, kuņģa sāpes, vēdera uzpūšanās, caureja vai aizcietējums, ēstgribas izmaiņas.
• Galva: reibonis, galvassāpes, spiediena sajūta galvā, migla galvā, grūtības koncentrēties.
• Ķermenis: tirpšana rokās un kājās, trīce, svīšana, karstuma vai aukstuma viļņi, muskuļu sasprindzinājums.
• Miegs un pašsajūta: trauksme, nemiers, bailes, ka notiek kaut kas nopietns, grūtības aizmigt, nemierīgs miegs, nogurums jau no rīta.

Simptomi bieži pastiprinās stresa periodos, pēc bezmiega nakts, pēc alkohola lietošanas un situācijās, no kurām nevar viegli aiziet: veikalā, sastrēgumā, sapulcē.

Pazīstami simptomi? Veic veģetatīvās distonijas testu vai piesakies konsultācijai.

Kāpēc analīzes ir kārtībā, bet sajūtas ir īstas

Tas ir jautājums, ko dzirdu visbiežāk. Atbilde ir vienkārša: izmeklējumi meklē bojājumu orgānā, bet veģetatīvās distonijas gadījumā orgāns ir vesels. Nepareizi strādā signāls, kas to vada.

Kad nervu sistēma ilgstoši ir sargposteņa režīmā, tā sāk uztvert parastas ķermeņa sajūtas kā briesmu zīmes. Pamanīta sirdsdarbība rada bailes, bailes paātrina sirdi, un loks noslēdzas. Tāpēc arī otrs un trešais izmeklējums nomierina tikai uz īsu brīdi.

Kad vispirms jāiet pie ārsta

Veģetatīvo distoniju nosaka, izslēdzot citus cēloņus. Tāpēc pirmais solis ir ģimenes ārsts, un psihoterapija nāk pēc tam, nevis tā vietā.

Nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai jāzvana 113, ja:

• sāpes krūtīs izstaro uz roku, žokli vai muguru;
• ir ģībonis vai tuvu tam;
• elpas trūkums sākas pēkšņi un ir smags;
• pulss ir izteikti neritmisks;
• ir neizskaidrojams svara zudums, drudzis vai simptomi, kas strauji pasliktinās.

Šīs pazīmes veģetatīvajai distonijai nav raksturīgas, un tās vispirms jāpārbauda mediķiem.

Vai veģetatīvo distoniju var izārstēt

No simptomiem var atbrīvoties. Šis nav orgānu bojājums, un tas nav stāvoklis, ar kuru jāsamierinās uz mūžu. Kad nervu sistēma izkāpj no pastāvīgā trauksmes režīma, simptomi mazinās, un daudziem tie pazūd.

Ātruma solījumu nav. Cik ilgs būs ceļš, atkarīgs no tā, cik ilgi stāvoklis ir bijis un kas to uztur. Pirmais, ko cilvēki parasti pamana, ir miegs un rīti.

Kā ārstēt veģetatīvo distoniju: zāles un psihoterapija

Jautājums par medikamentiem ir ārsta kompetencē, un to nevar izlemt internetā. Medikamenti var mazināt simptomus, un dažkārt tie ir vajadzīgi, lai cilvēks vispār spētu sākt strādāt ar cēloni.

Taču zāles nemaina to, kas nervu sistēmu tur trauksmes režīmā. Ja līdztekus nemainās nekas cits, simptomi pēc kursa bieži atgriežas. Psihoterapija strādā tieši ar cēloni: ar to, kā cilvēks uztver briesmas, ko dara ar spriedzi un kā izturas pret savām ķermeņa sajūtām.

Svarīgi: nesāc un nepārtrauc nevienu medikamentu bez ārsta.