Sveika! Nezinu, vai Tev ir kāda atskaite par savām meitenēm, bet man par sevi ir, un neticami, bet šodien ir 1000 dienas no pirmās projekta dienas.
Atceros, kā pirms projekta mums bija sazvans un raudot klausulē teicu, ka šis ir mans pēdējais salmiņš, jo es vairs neredzēju sev izeju. Un Tava atbilde bija tik mierpilna un pārliecība, ka izdosies, tik nesatricināma, ka tas mani nomierināja un ļāva pilnībā iegrimt projektā. Šķiet, bijām trešā grupa.
No vienas puses liekas neticami, jo pirms 1000 dienām likās, ka būs neiespējami grūti. Šodien vispār nav grūti, šķiet pilnīgi pašsaprotami, un arī apkārtējiem jau ir pašsaprotami. Nav ne vēlmes, ne jautājumu. Vairs nav jātērē laiks nevienam no jautājumiem: vai, kad, ko, kur un kāpēc. Nav shēmu, nav pašpārmetumu, nav moku.
Cik gan lieliski būtu, ja arī citiem dzīves izaicinājumiem būtu pretī tik lieliski, skaidri, vienkārši saprotami projekti kā šis. Mēs visi dzīvotu daudz labāk. Bet šobrīd sieviete, meita, sieva, mamma nedzer, nemokās un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi! Ak, paldies Tev, Gunita! Neizsakāma pateicība!
Paldies par to, ko darāt! Man liekas, ka vismaz manu paziņu vidū alkohola lietošana pašreiz vairs netiek tik pārmērīgi popularizēta. Bet 40+ gadu vecumā gan esmu novērojusi uzskatu, ka tas ir pilnīgi ok.
Es pati alkoholu vispār nelietoju gandrīz 15 gadus (tagad man 33). Skolas laikā reizēm sanāca, lai "iekļautos" grupiņās. Bet tad es sadraudzējos ar savām fantastiskajām draudzenēm, ar kurām varēju arī neko nelietot, lai justos iederīga. Ak, šis pusaudžu laiks, kad gribas iederēties! Kopš 18. dzimšanas dienas nekad nav pat ienācis prātā, ka gribētos vai vajadzētu iedzert jebkāda veida alkoholu.
Studiju laikos sākumā uz mani skatījās kā uz jocīgu un prasīja, kāda man slimība, ka nevaru dzert. Mana fakultāte bija "izslavēta" ar savu alkohola patēriņu. Bet pēc kāda laika visi jau bija pieņēmuši, ka var arī tā.
Kad iepazinos ar savu vīru, viņš ar saviem draugiem ļoti regulāri satikās un dzēra alu. Nekad to nekādi nenosodīju, jo katram jāpieņem savas izvēles. Nu jau 3-4 gadi arī viņš nelieto.
Gunita, šodien 4 gadi!
Šajās dienās domāju, kā bija tad, kad lietoju, un pat grūti atcerēties. Liekas, ka tā bija kāda cita sieviete, sieviete pilna ar bailēm un neticību sev, lai gan tad likās, ka viss rullē manā dzīvē. Rullēja jau arī, uz leju. Negribas pat domāt, cik sliktā vietā būtu šodien, ja toreiz nepieteiktos pie Tevis uz grupu.
Neizsakāms paldies Tev par šo satikšanos!
Vita, 54 gadi, mediķe
Šodien man ir 65. remisijas diena un ir noslēdzies projekts "60 savādākas dienas".
Sākot šo ceļu, man nebija ticības, ka spēšu nelietot visu dzīvi. Tagad es saprotu, ka tas nav stāsts par "ticību" vai tukšu motivāciju. Tas ir stāsts par darbu ar sevi, soli pa solim, dienu no dienas.
Šajā laikā es sapratu, cik atkarība patiesībā ir nopietna un mānīga. Man vēl ir daudz ko mācīties, bet šis projekts man ir devis daudz dziļāku izpratni par sevi, maniem trigeriem un domāšanas modeļiem, kas ilgstoši vadīja manu rīcību.
Projekts bija intensīvs, strukturēts un brīžiem ļoti izaicinošs, bet tieši tāpēc tas strādā. Gunita ir ļoti profesionāla, tieša un prasīga, un tas neļauj paslēpties pašai no sevis. Šis projekts neatrisina visu tavā vietā, bet tas iedod ļoti spēcīgus instrumentus un pamatus.
Tu neesi nolemta atkarībai, ar to var strādāt. Sāc būt patiesa pret sevi, neļauj atkarībai pieņemt lēmumus tavā vietā un pamazām atgūsti kontroli pār savu dzīvi! Paldies Gunitai par šo iespēju!
Klientes stāsts
Pirms trīs gadiem satiku terapeiti laikā, kad mans ķermenis un dvēsele burtiski kliedza pēc palīdzības. Uzsākot terapiju, es nezināju, cik ļoti mana dzīve var mainīties. Šodien jau trīs gadus dzīvoju apzinātā skaidrībā.
Šajā laikā ir mainījies mans ķermenis, mans prāts un mana domāšana. Esmu iemācījusies apzināties savas robežas, dzīvot saskaņā ar sevi un savu autentiskumu, nevienam neko nepierādot. Ja manā dzīvē nebūtu terapeites, ļoti iespējams, nebūtu arī tās sievietes, kura raugās uz pasauli ar skaidru galvu un mierīgu sirdi.
Klientes atziņas
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur alkohola lietošana bieži tiek uztverta kā pašsaprotama. Taču tikai atbrīvojoties no alkohola važām, es pamazām tuvojos savam īstajam kodolam. Tā ir brīvība, kuru grūti aprakstīt vārdos: iespēja pieņemt savas dzīves lēmumus apzināti, skaidrā prātā un ar tīru sirdi.
Paldies Tev par profesionalitāti, cilvēcību un ticību man arī brīžos, kad pašai tās pietrūka. Ar pateicību un mīlestību.
Evita, 37 gadi
Uzsākot dalību Gunitas grupā, mums visām bija bail, vienmēr jau biedē nezināmais. Tagad atskatoties, šīs bailes nedaudz liek smīnēt. Bail no skaidras galvas, bailes no smirdīgas sevis? Bailes no pazaudētas pohainas dienas un tizlām, bezjēdzīgām sarunām? Tu kļūsi mīļāka pret sevi un bērniem, tu sāksi cienīt savu ķermeni, tu beidzot satiksies ar sevi, no kuras tu muki, slēpies un meloji. Tici man, tas ir solis tikai uz augšu.
Stresoji par svaru un tūsku? Tu varēsi ēst un būt slaida, tā man bija lielākā bauda. Dienu neēdot un apbalvojot ar ķīmiju, tievāka nekļūsi, āda arī nemirdzēs, kur nu vēl pati. Uzsveru: ķīmiju!
Tu to vari, un apsolu, ka nenožēlosi šo izvēli nevienu dienu. Viegli nebūs, bet būs Gunita, kas 2 mēnešus Tavu roku turēs tik cieši, ka atvadīties būs grūti! Un tas nav kauns grupā būt, kauns ir neko nedarīt un neatzīt. Uz priekšu, beibes!
Liene, 43 gadi
Sveika, Gunita!
Pēc nedēļas būs tieši pusgads bez vielas. Jūtos brīva-brīva no mūžīgā pārguruma, vainas sajūtas, solījumiem, ka drīz jau saņemšos un kaut ko mainīšu.
Man miegs ir kļuvis tik ciešs, ka parasti pamostos piecas minūtes pirms modinātāja un ne reizi naktī neesmu atmodusies. Bieži redzu krāsainus un interesantus sapņus. Tāda sajūta, ka sapņi nāk no zemapziņas dziļākajiem slāņiem.
Esmu kļuvusi līdzsvarota: ikdienas problēmas mani nevar "izsist no līdzsvara", bet gan spēju konstruktīvi meklēt risinājumus. Paldies!
Sveika, mīļā Gunita!
Šis ir mans ikgadējais, nu jau trešais sveiciens Tev manā skaidrības dzimšanas dienā. Paldies par visu to zeltu, ko ieliec savos projektos un cilvēkos!
Organisms strādā kā pulkstenis, viss precīzi kā jābūt, svars ideāls, neievērojot diētas, pašapziņa augšā, problēmas pat vairs nesaucu par problēmām, tās ir situācijas, kas jārisina!
Milzīgs PALDIES TEV par ieguldīto darbu, paldies saku arī sev, ka 14. jūlija vakarā vēl pie prosecco glāzes uzrakstīju Tev! Doma bija, ka nākamajā dienā droši vien atbildēsi, bet Tu reaģēji uzreiz! Viegls šoks bija, jo ieslēdzās sajūta: nu viss, atpakaļceļa nav!
Šodien esmu pateicīga, tik ļoti pateicīga par jauno, apzināto dzīvi! Atpakaļ vairs neskatos, tikai uz priekšu!
Labrīt, dārgā Gunita!
Šodien ir mana pirmā dzimšanas diena, 365. diena jaunajā, apzinātajā un harmonijas pilnā dzīvē!
Katru dienu esmu pateicīga par to apziņu, kas manī ir šobrīd, to pat, tik detalizēti cik gribētu, nevaru aprakstīt! Visa gada garumā ir situācijas viena pēc otras, kad atceros Tavus vārdus: šo teica Gunita, tiešām tā ir! Un galvenais, tikai pozitīvā nozīmē!
Cīnoties ar atkarību, patiesība nav stāsts par ķīmiskas vielas lietošanu. Paldies, Gunita, ka parādīji un vairākkārt atgādināji, ka ir jādzīvo vienkārši.
Patiesība ir tāda, ka atkarība bija mani aizvedusi līdz haosam, nepārtrauktai adrenalīna devas meklēšanai (kaut kāda nejēdzīga skriešana no viena pasākuma uz otru, nepārdomātas izvēles), vārdu sakot, haoss un murgs.
Un tagad es ceļos ar iekšēju pateicību un izdzīvoju katru dienu, jo man ir iespēja baudīt mieru. Nav skriešanas, nav nejēdzīgu lēmumu. Es veidoju saskaņu ar sevi. Paldies Tev, mīļā Gunita!
Gunita, Tu esi īsta lietpratēja savā jomā! Esmu tik ļoti pateicīga, ka esmu trāpījusi tieši pie Tevis.
Ar Tevi strādāt ir tik viegli, un, darot to individuāli, ir īpaša pieeja tieši manai un tikai manai dzīves situācijai. Tas ir tik viegli un reizē aizraujoši!
Ko lai saku? Liels paldies Tev par to, ko dari, tas reāli strādā! Paldies!
Inese, 54 gadi
Projekts "60 savādākas dienas" tiešām ir bijušas savādākas. Cits dzīvesveids, konkrēti instrumenti, kā būt un kā justies labi skaidrā.
Šodien man tā ir jau 75. remisijas diena. Kolosālas meitenes grupā un milzīgs Gunitas atbalsts katru dienu! Esmu ļoti pateicīga par savu skaidrību un ka tas tiešām ir iespējams!
Laura, 49 gadi
Paldies, Gunita! Paldies, meitenes! Projekts ir mainījis manu dzīvi: sāku sevi iemīlēt un iemīlēt dzīvi skaidrībā. Skaidrība liek acīm mirdzēt un redzēt pasauli spilgtāk.
Grupas atbalsts, kopīgi pārvarēts ceļš uz citādu, labāku dzīvi ir svētība, kurai ir neizmērojams spēks!
Sveika, Gunita! Es arī, pateicoties Tev, jau trīs gadus nelietoju alkoholu.
Es nekad neesmu bijusi no tām, kuras var izdzert vakarā vīna pudeli, bet tāpat glāzīte te, glāzīte piektdienas vakarā utt. Un tad, klausoties tavus story, sapratu: priekš kam to visu daru? Tagad arī ar šausmām skatos, un acis ir atvērušās, cik milzīga problēma ir alkohols.
Ļoti priecājos, ka vīrs arī "pavilcies" līdzi. Lai gan nav atmetis pavisam kā es un varbūt 1-2 reizes mēnesī izdzer vienu aliņu, tas ir vienkārši nesalīdzināmi ar to, kādi mēs bijām agrāk. Agrāk vienmēr veikalā nobraucām gar alko plauktiem, tagad uz turieni vispār neejam. Daudz arī runājam par visām reklāmām, cik daudz tomēr mums tas alkohols tiek borēts... nu, Tu jau zini!
Tāpēc liels paldies Tev par visu, ko dari! Esmu ļoti pateicīga!
Gunitiņ, paldies! Man jau 767. diena, un atpakaļ negrasos skatīties! Cita dzīve, cita es. Viss ir labāk!
Līga, 34 gadi
Piesakoties nemaz īsti nezināju, kā būs, kas būs jādara. Vienkārši cerēju, ka es varu kaut kā izglābties no murga, kas visu laiku atkārtojas. Varbūt šī ir tā reize.
Jau no pirmās dienas sajutu lielu atbalstu un sajūtu, ka neesmu viena ar savu bēdu. Tas bija pats būtiskākais. Tik foršas meitenes šajā projektā ar mani, ļoti motivējoši. Gribas satikt dzīvē. Un Gunita fantastiski ved ārā no atkarības. Bez mokām, ar ticību sev. Paldies!