Alkoholisma pandēmija Latvijā

Alkohols - Nr.1 narkotika pasaulē pēc nodarītā kaitējuma indivīdam, sabiedrībai un ekonomikai

Daudziem iespējams liekas, ka Covid19 ir mūsdienu ēras lielākā pandēmija, ko esam piedzīvojuši, taču paralēli klusām un daudziem līksmi svinot, pēdējos 30-50 gadus plosās bīstama pandēmija, kas katru gadu nogalina 2,6 miljonus pasaules iedzīvotāju un vēl simtiem miljonu bojā veselību katru dienu.
Paradoksāli ir tas, ka cilvēki to izbauda, priecājas un vēl samaksā šai nozarei miljardus, kā arī papildus maksā, lai cīnītos ar šīs pandēmijas sekām. Tikmēr vīruss ar mūsu atbalstu un svētību izplatās arvien straujāk – mēs iemācam savus bērnus un draugus to iemīlēt un baudīt, kā arī mūs mulsina tie, kuri atsakās piedalīties šajā masveida pašiznīcināšanās festivālā.

Alkohola patēriņa sekas gan globāli, gan Latvijā ir graujošas - palielināts slimību un nāves gadījumu skaits, milzīgs slogs uz veselības aprūpi, kā arī ievērojami ekonomiskie zaudējumi. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojums norāda, ka 2019. gadā alkohola lietošana izraisīja 2,6 miljonus nāves gadījumu: vīriešiem tie ir 6,7 %, sievietēm 2,4 % no visiem nāves gadījumiem. Eiropas reģionā rādītājs ir vēl augstāks, 8,8 % no visiem nāves gadījumiem jeb gandrīz 800 tūkstoši cilvēku gadā. Latvijā, pēc Veselības ministrijas datiem, alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no augstākajiem Eiropā un pat pasaulē, un 2024. gadā tie bija 12,0 litri absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju no 15 gadu vecuma. Cik daudz nāves gadījumu aiz tā stāv, vislabāk rāda atsevišķi cēloņi: aknu cirozes gadījumā alkohols ir cēlonis 52 % vīriešu un 64 % sieviešu nāves gadījumu, bet ceļu satiksmes negadījumos aptuveni pusei. Aizdomājies, ko mēs varētu atļauties uzlabot savā un valsts dzīves kvalitātē, ja mēs pārstātu lietot alkoholu?

Atpazīsti sevi vai tuvinieku? Veic anonīmu alkohola atkarības testu vai uzzini, kā notiek alkohola atkarības uzveikšana.

Rodas loģisks jautājums, kāpēc mēs kā apzinīgas būtnes, kas saprot sekas turpinām lietot šo narkotiku un graut, ne tikai savu veselību un dzīvi, bet visu sabiedrību un tās nākotni kopumā!? Atbilde ir acīmredzama, jo tā ir spēcīga atkarību raisoša narkotiska viela, kuras ražotājs un pārdevējs ir filigrāni panācis, ka alkohola lietošana ir normalizēta, mīlēta, atbalstīta un stiprināta ar sociālām un kulturālām saitēm.

Modernais alkoholisms - aukstasinīga un ģeniāla kapitālisma produkts

Šis ir viens no veiksmīgākajām ilgtermiņa mārketinga stratēģijas veiksmes stāstiem – panākt, ka toksiska, narkotiska un atkarību raisoša viela ir cilvēkiem pirmās nepieciešamības prece! Kā jau kapitālismā mērķis ir viens – pārdot vairāk, šodien alkohola tirgus globāli sastāda ap 2 triljoniem dolāru, reti kura nozare var lepoties ar šādiem rezultātiem.

Ikdienā strādājot ar cilvēkiem un redzot patieso ainu cik daudzi cieš no alkohola atkarības ir acīmredzami, ka patiesais šīs problēmas apmērs ir daudz lielāks nekā mēs to redzam SPKC pētījumos. Pateicoties straujai tā saucamā modernā alkoholisma izplatībai, tas skaits aug ar katru gadu. PVO dati par Latviju rāda, ka alkohola lietošanas traucējumi ir 15,5 % iedzīvotāju no 15 gadu vecuma, bet alkohola atkarība 10,4 %. Tas nozīmē, ka Latvijā atkarīgs ir aptuveni katrs desmitais pieaugušais.

Kas ir šis modernais alkoholisms!? Tas ir veiksmīgs alkohola nozares mārketinga stratēģijas rezultāts, pateicoties kuram alkohols ir pārvērties par ikdienas pirmās nepieciešamības patēriņa produktu, kad cilvēks var izdzert ikdienas pudeli vīna vai 4 aliņus un nejusties kā alkoholiķis.

Kā tas viņiem ir izdevies?

Radot pārdomātu stratēģiju, kuru mēs paši ar prieku nododam nu jau no paaudzes paaudzei. Tika radīti spēcīgi, sociāli un kulturāli stereotipi - vīrišķīgi vīrieši, kuri lēnām bauda noturētu viskiju; skaistas, jautras un komunikablas sievietes, kuras malko šampanieti, prosecco un garšīgus kokteiļus; jaunieši, kuri piedzīvo jautrības pilnus mirkļus, dzerot pirmos aliņus; ģimenes svētki, kur visi lieto “veselību uzlabojošo” vīnu, paralēli bērniem dzer gardo bērnu šampanieti; ikdienas pusdienu un vakariņu galds, uz kura ir skaistas vīna glāzes.

Rezultātā alkohola zīmoliem ir izdevies sevi nopozicionēt kā neaizstājamu ikdienas dzīves sastāvdaļu - vīns kā ikdienas dzēriens, kas uzlabo veselību un ir ieteicams sirds stiprināšanai, alus kā ideāls dzēriens jebkurām svinībām un ikdienai, piemēram, skatoties savus iemīļotos seriālus.

Kā notiek šo stereotipu radīšana?

Piemēram, vai tev neliekas interesanti, kāpēc cidoniju sula ar cukuru jāsauc par bērnu šampanieti? Kāpēc praktiski vairs nav filmu vai seriālu, kuros netiktu katrā sērijā lietots alkohols? Kāpēc ikvienā saviesīgā pasākumā obligāti tiek pasniegts šampanietis? Kāpēc F1 formulā uz pjedestāla uzvarētāji lej šampanieti? Atbilde ir acīmredzama – tā ir pārdomāta stratēģija ar kuras palīdzību notiek alkohola lietošanas normalizēšana jau no bērna kājas.

Alkohols un tā ietekme uz veselību

Šobrīd jau pastāv skaidra nostāja, ka regulāra alkohola lietošana veicina un pastiprina simtiem dažādas slimības, traumas un pašnāvības. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka alkoholam ir cēloniska loma vairāk nekā 200 slimībās, traumās un citos veselības traucējumos. Te gan jāpiebilst, ka manuprāt šie dati ir optimistiski un neatspoguļo patieso ainu, jo vadošie nāves iemesli ir sirds, asinsvadu slimības un vēzis, kuras alkohola lietošana pastiprināti veicina.

Apsveicami, ka arvien vairāk tiek runāts par to, ka alkohola lietošana būtiski veicina sirds un asinsvadu slimības, aknu slimības, kuņģa un zarnu trakta slimības, dažādu vēža veidu rašanās risku un dažādas psiholoģiskas un garīgas slimības.

Latvijā šī aina ir vēl bēdīgāka, jo esam vadošajās vietās ES gan sirds asinsvadu, gan vēža saslimšanu skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kur, manuprāt, ir redzama tieša saikne ar augsto alkohola patēriņu sabiedrībā.

Kāds būtu risinājums?

Mums katram kā indivīdam un kā sabiedrībai kopumā beidzot jāsaprot, ka Latvijā tā ir nopietna problēma, kas laupa daudzu cilvēku dzīvības un izkropļo ikdienas dzīvi. Ja mēs gribam būt laimīgi un dzīvot valstī, kurā dzīvo fiziski un garīgi veseli, pārtikuši, izglītoti un pozitīvi cilvēki mums ir jāaptur šīs alkohola pandēmijas izplatību.

Lai cik daudz alkohola nozare stāstītu - cik slikti ir dažādi ierobežojumi, aizliegumi, cenu celšana un alkohola pieejamības apkarošana, jo tas veicinās kontrabandu - tie visi ir meli un tieši pretēji pierāda to, ka tie ir vienīgie efektīvie līdzekļi, lai samazinātu alkohola negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Ir jāceļ būtiski cena, ir jāierobežo ne tikai parastā reklāma, bet arī slēptā reklāma, kā arī visāda veida akcijas ar alkoholu. Būtu arī ļoti apsveicami, ja alkoholu nevarētu tirgot pārtikas veikalos un brīvdienās. Šīs lietas nav no jauna jāizdomā, jo visi šie ierobežojošie instrumenti strādā veiksmīgi citās valstīs, kurām ir izdevies nenonākt tādā situācijā kādā šobrīd atrodas Latvija.

Noderīgi par šo tēmu

Autore: Gunita Gudone, psihoterapijas un atkarību speciāliste. Konsultācijas Valmierā un tiešsaistē.

Avoti: Pasaules Veselības organizācija, faktu lapa par alkoholu (dati par 2019. gadu); PVO Eiropas reģionālais birojs, faktu lapa par alkohola patēriņu (2024); PVO valsts profils par Latviju (2016. gada dati); Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija, reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā (2024). Pārskatīts: 2026. gada septembrī.

Raksts ir informatīvs un neaizstāj ārsta vai psihoterapeita konsultāciju.

Alkoholisms – lielākā pandēmija cilvēces vēsturē