Saruna ar Ilvu
"Iedvesmas sarunas" ir Gunitas Gudones sarunu cikls ar cilvēkiem, kuri dzīvo laimīgu un sabalansētu dzīvi bez alkohola un dalās savā pieredzē. Šo sarunu Gunita nosauca par "Brīnumainajām pārvērtībām", jo, viņas vārdiem, cilvēks, kurš iziet no atkarības, ir brīnums.
Ilva ir trīs bērnu mamma un uzņēmēja. Sarunas dienā viņa bez alkohola bija nodzīvojusi 296 dienas. Viņas stāsts ir par to, ko daudzas sievietes pazīst, bet reti izstāsta skaļi: kā dzīvot "vakaram" un vienlaikus būt veiksmīgai mammai, sievai un darbiniecei.
No "tikai piektdienās" līdz divarpus pudelēm vakarā
Sākumā alkohols bija tikai brīvdienās: piektdienas vakars, sestdienas pēcpusdiena ar draudzenēm. Tad pievienojās trešdienas un ceturtdienas. Ilva stāsta, ka nebija ne strīdu, ne īpašu bēdu, ko "noslīcināt". Bija vienkārši vēlme atslābt.
"Tu alkoholu neuztver kā lielu draudu. Ai, taču forša sajūta, tu relaksējies."
Pamazām daudzums auga: glāze, pudele, divas pudeles, un beigās divarpus pudeles šampanieša vai vīna katru vakaru bija "norma". Pēdējos septiņus, astoņus gadus, pēc jaunākā bērna piedzimšanas, viņa lietoja nopietni, un pēdējie divi, trīs gadi bija vissmagākie. Tā ir tipiska atkarības gaita, ko Gunita apraksta arī rakstā par alkoholisma stadijām.
Dzīve vakaram
Ilva apraksta dienu, ko pazīst daudzas sievietes ar funkcionālo alkoholismu: no rīta solījums "nekad vairs", pa dienu gaidīšana, kad varēs tikt vaļā no darba, vakarā jauka mamma un sieva ar glāzi rokā. Un no rīta viss no jauna: sirds klapē, liekas, ka visa pasaule nāk virsū, un pašsajūtu mēģina glābt ar kafiju, ātro ēdināšanu, sulām un minerālūdeni litriem.
"Vienīgais, kas palīdz, ir sagaidīt vakaru un atkal dzert."
Gunita to sauc par dzīvi reanimācijā: cilvēks nevis dzīvo, bet visu laiku mēģina sevi atdzīvināt pēc iepriekšējā vakara. Tas izskatās pēc rūpēm par sevi, bet patiesībā tā ir kaitēšana sev.
"Man nav kauns, ka izgāju no atkarības"
Ilvai bieži jautā, vai viņai nav kauns par to runāt publiski. Viņas atbilde ir viena no spilgtākajām sarunā:
"Man nav kauns par to, ka esmu izgājusi no atkarības. Man ir kauns par to, kā es uzvedos, kad biju atkarībā."
Gunita skaidro, ka te strādā psihes aizsargmehānismi. Lietojot sievietei bieži nav kauna, lai gan tieši tad tam vajadzētu būt. Bet, kad jāsper solis ārā no atkarības, parādās milzīga pretestība un dīvains kauns. Tas ir normāli, un tam var tikt pāri.
Svars, tūska un izskats
Daudzām sievietēm pirmais jautājums ir par svaru. Ilva jau agrāk bija nometusi vairāk nekā 20 kilogramus pie uztura speciālistes, bet alkohols un nākamās dienas "glābšanās" ar ēdienu visu laiku traucēja. Pēc alkohola atmešanas svars sāka krist pats, bez diētām. Sākumā viņa ēda saldumus bez ierobežojumiem, līdz vēlme pēc cukura dabīgi pazuda.
Gunita uzsver divas lietas:
- Pirmajā gadā nesāc stingras diētas. Mēģinājums vienlaikus atteikties no alkohola, ēdiena un cigaretēm bieži beidzas ar sabrukumu. Svarīgākais ir iziet no atkarības.
- Nekopē citas stāstu. Katrai ir savs ķermenis, vielmaiņa, ģimene un slodze, tāpēc Ilvas pieredze ir iedvesma, nevis instrukcija.
Mainījās arī seja. Kādreiz Ilvai mājās stāvēja desmitiem acu spilventiņu pret pietūkumu, tagad nav neviena. Gunita piebilst, ka ne katra tūska ir no alkohola: pēc 37 gadiem, premenopauzē, pirms menstruācijām vai pēc sāļa ēdiena tā ir normāla. Vairāk par to lasi rakstā par alkohola ietekmi uz sievietes veselību un izskatu.
Kāpēc pati to neizdarītu
Uz jautājumu, vai viņa varētu pārtraukt dzert pati, Ilva atbild bez vilcināšanās: nē. Varbūt nedēļu vai divas, ne ilgāk.
"Tev sevi būs jāsalauž miljons gabaliņos un jāsaliek atpakaļ par jaunu cilvēku."
Viņa neslēpj, ka darbs bija nopietns un brīžiem gribējās mest plinti krūmos. Terapija notika attālināti, un Ilva uzsver, ka tā strādā, ja pati to gribi, neatkarīgi no tā, kur dzīvo. Lēmumu viņai palīdzēja pieņemt arī vienkārša matemātika: pēc viņas aprēķina alkoholam gadā aizgāja vismaz 6000 eiro.
Gunita piebilst, ka sievietēm bieži traucē viss, ko viņas jau "zina" no padomiem un kursiem. Tāpēc darbs sākas no nulles, maziem soļiem, un rezultāts vairāk atkarīgs no pašas gatavības nekā no speciālista. Kā notiek alkohola atkarības ārstēšana, vari izlasīt atsevišķi.
Stress bez glāzes
Ilva sevi raksturo kā ļoti impulsīvu cilvēku, kas agrāk varēja uzsprāgt sekundes laikā. Tagad stresa situācijas viņa uztver mierīgi. Nelielā ceļu satiksmes negadījumā viņa ar mieru izvērtēja situāciju, un otras vadītājas panikā atpazina sevi agrāk.
"Šo miera sajūtu es neiemainītu pret kaut vienu miligramu etanola."
Gunita to sauc par konstruktīvu reakciju: cilvēks, kurš ir izgājis no atkarības, vairs netērē spēkus pārdzīvojumiem par sīkumiem. Lietojot tas nav iespējams, jo nervu sistēma visu laiku ir pāruzbudināta.
Panika pēc alkohola
Viens no skatītāju jautājumiem bija par spēcīgu paniku pēc lietošanas. Gunitas atbilde: panikas lēkmes paģirās ir nopietns signāls, ka nervu sistēma ir pārslogota. Elpošanas tehnikas, terapija un medikamenti var mazināt simptomus, bet, kamēr alkohols paliek, cēlonis nekur nepazūd. Viņas pieredzē, pārtraucot lietot, lēkmes ar laiku norimst. Ja tev ir tendence uz veģetatīvām lēkmēm, alkohols tās tikai pastiprina. Plašāk par to rakstos par trauksmi un alkoholu un veģetatīvo distoniju.
Ilvas vēstījums sievietēm
Sarunas beigās Ilva stāsta par brīdi, kas viņai sāpēja visvairāk. Kādās svinībās viņai piedāvāja glāzi, un 18 gadus vecās meitas skatiens pēkšņi sastinga. Tad Ilva saprata, cik lielas bailes bērnam ir, ka mamma varētu piekrist.
"Viena sieviete, kas nelieto, var padarīt laimīgākus 10, 15 cilvēkus: vecākus, bērnus, mīļoto vīrieti, draudzenes."
Gunita noslēdz ar domu, ko vērts atcerēties: ja sabrūk sieviete, aiz viņas sabrūk visa ģimene. Bērni jūt mammas noskaņojumu jau pēc tā, kā viņa atslēdz durvis.
Raksts balstīts uz Gunitas Gudones Instagram Live sarunu 07.08.2025. Tas atspoguļo personīgu pieredzi un nav medicīniska konsultācija. Par medikamentiem un veselības rādītājiem konsultējies ar ārstu.